Kārlis Pamše, tobrīd būdams režisors-iesācējs, toties ir tas cilvēks, kurš teātrim sagādā milzīgu publikas mīlestību un interesi, jo iestudē t. s. populāro Rietumeiropas klasiku, kuru, pareizi interpretētu, izdodas iekļaut teātra repertuārā. Tam gan ir arī racionāli iemesli – ir samazināta valsts dotācijas daļa, un teātri atstāti izdzīvošanas režīmā, jo tieši tāpat notiek Krievijā. LPSR Kultūras ministriju nedrīkst interesēt skatītāju skaita starpība Maskavā, Ļeņingradā un Rīgā, tāds ir rīkojums. Rezultātā ministrijas ierēdņi caur pirkstiem skatās uz teātra izvēlēto repertuāru, ja vien tas palīdz izdzīvot.

Un A. Dimā “Kamēliju dāma” – spēcīgais melodramatiskais stāsts par kurtizānes Margaritas Gotjē liktenīgo mīlu un neizbēgamo nāvi no diloņa, protams, ir viens no labākajiem, ar ko piesaistīt publikas uzmanību. Turklāt teātrim ir sava Margarita Gotjē, jaunā, bet jau pieredzējusī varoņlomu tēlotāja, bezgala skaistā un šarmantā Velta Līne.