"Pazudušais dēls" 4. janvārī atkal parādījās uz Valsts Drāmas teātra skatuves pa daļai jaunā tēlotāju sastāvā. Šis ir viens no Blaumaņa pazīstamākajiem darbiem, taču, jaunības gados sacerēts, vēl nerāda to dramatiķa briedumu, ko redzam "Indrānos", "Ugunī", "Sestdienas vakarā". A. Amtmaņa-Briedīša skatuviskais traktējums gluži raksturīgi nodala personāžus pēc to sociālās un ideoloģiskās piederības; vairāk būtu izceļams vienīgi kultūrvēsturiskais elements, nepārprotami parādot norises laiku. Inscenējums korekts, ieturēts rāmākā tonējumā nekā tā priekšteči. Aktieru maiņas cirtušas dažviet stipri manāmus robus ansambļa saspēlē. A. Dzeņa dekorācijas teicami raksturo ģeogrāfisko vidi, vājāk laikmetisko.

Tēlotājos pirmajā vietā jāmin Berta Rūmniece, kurai Ažas loma iegūlusies kaulos nu jau vairāk nekā pussimt gadu. Ļoti izdevies Krustiņa tēls Ž. Katlapam, straujās, bet apbrīnojami izsvērtajās pārejās veidojot sirsnīgas dabas lauku jaunekli, kas gribējis tikt ārā no apkārtnes tradīciju šauruma, taču vienīgi atmodinājis zemās kaislības un pārkairinājis nervus tā laika modernajā baudu dzīvē.

Valts Grēviņš, Literatūra un Māksla, Nr. 1, 1945