1920. gada vasarā Raiņa kluba darbā iesaistījās no Krievijas atbraukušais Eduards Smiļģis, kura mērķis bija radīt jauna stila teātri, kas viņam kopā ar Raini, scenogrāfu Jāni Munci un citiem, arī izdevās. 1920. gada 19. novembrī ar Raiņa jaunības traģēdiju “Indulis un Ārija” inscenētāja un titullomas atveidotāja Eduarda Smiļģa vadībā tika atklāts Raiņa un Aspazijas tautas nama Dailes teātris. Traģēdijas dramatisko konfliktu veido divu pretmetu cīņa — kūru virsaiša Induļa pienākums pret tautu un mīla pret  Kuldīgas pils vācu komtūra meitu Āriju.

Lugā ietvertā doma "Mēs maza cilts, mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba." atklāj gan tās sociālpolitisko, gan cilvēcisko ideju. Iestudējums bija Eduarda Smiļģa pirmais režijas darbs, kurā pieteica sava stila un formas meklējumus, kas vērienīgi attīstījās turpmākajos gados.