Zenta Ērgle

Zenta Ērgle (1920–1998) – rakstniece un arhitekte, viena no pazīstamākajām latviešu bērnu un pusaudžu rakstniecēm. Popularitāti guvusi jau ar pirmo stāstu "Mūsu sētas bērni" (1956), kā arī nākamajiem darbiem “Tā tik bija vasara!” (1959), “Esmu dzimis neveiksminieks” (1962), “Tas sākās puķu mājā” (1967), detektīvstāstiem bērniem un pusaudžiem “Uno un trīs musketieri” (1970), “Operācija “Kanna”” (1971), “Noslēpumainais atradums” (1980), “Lips Tuliāns zaudē maču" (1986). Minēto grāmatu spilgtākā iezīme ir darbīgi pusaudži un spraigs sižets ar dēku elementiem. Vecāko klašu skolēnu vidū ļoti pieprasīti bijuši Zentas Ērgles garstāsti “Starp mums, meitenēm, runājot...” (1976), “Bez piecām minūtēm pieauguši” (1983) un “Nosargāt mīlestību” (1987), kuros tēlota skolas un arodskolas dzīve, bērnu un pieaugušo attiecības, pusaudžu saskare ar pieaugušo problēmām, laikmeta noteikto iespēju robežās nevairoties no jauniešu attiecību, paaudžu konfliktu un arī t.s. nelabvēlīgo ģimeņu un dzīves pabērnu tēlojuma. Rakstījusi arī grāmatas bērniem (vairākas no tām tandēmā ar ilustratori Margaritu Stārasti) un ceļojumu aprakstus. Rakstnieces labākos darbus raksturo precīzas laikmeta zīmes, un, par spīti ideoloģiska rakstura nospiedumiem, tie ir pārdzīvojuši savu laiku un ir saistoši arī mūsdienu jauniešiem.