Vizma Belševica
Dzimusi strādnieku ģimenē, vecāki Jānis Belševics un Ieva Belševica (dzimusi Cīrule). Bērnību pavadījusi Grīziņkalnā.
1939–44: mācījusies Rīgas 41. pamatskolā.
1945: mācījusies Ugāles nepilnajā vidusskolā, kur pabeidz 7. klasi, dzīvojot pie radinieces.
1945: mācījusies Rīgas 7. vidusskolā, taču līdzekļu trūkuma dēļ no 8. klases jāizstājas.
Dažus mēnešus nostrādājusi 10. tipogrāfijā.
1946: sākusi darboties literatūras pulciņā Pionieru pilī, kuru tolaik vadīja Valdis Lukss.
1948: beigusi Poligrāfijas 2. arodskolu Rīgā.
1948–49: strādājusi laikrakstā "Pionieris" par literāro līdzstrādnieci.
1952–53: strādājusi laikrakstā "Pionieris" par skolu daļas vadītāju.
1955: neklātienē beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.
1955. gada septembris: ar Rakstnieku Savienība rekomendāciju aizbraukusi mācīties uz Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. Klātienē tur mācās pusotru gadu, tad, materiālo apstākļu spiesta, pāriet uz neklātieni.
1958: Rakstnieku Savienības biedre.
1959: piedzimst dēls Klāvs Elsbergs.
1961: mācīdamās klātienē un neklātienē, beigusi Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā ar krājumu "Zemes siltums".
1963: Belševica saņēma pārmetumus no Komunistiskās partijas vadītājiem par dzejoļu ciklu "Siržu seifi", kas bija publicēts žurnālā "Karogs".
1969: piedzimst dēls Jānis Elsbergs.
1969: dzejoļu krājums "Gadu gredzeni" izraisa skandālu Padomju Latvijas politiskajā vidē. Asu nepatiku no Komunistikās partijas vadības izraisa Latvijas vēstures tematikai veltīti dzejoļi, sevišķi krājuma noslēguma dzejolis, "Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām", kurā vilktas paralēles starp krustnešu iebrukumu un apspiesto tautu situāciju PSRS.
1971–74: tiek liegtas publicēšanās iespējas.
1972: Čekas kratīšana dzejnieces dzīvoklī.
1973: liecinājusi nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāvā.
1987: pēc dēla, dzejnieka Klāva Elsberga nāves pārtrauc rakstīt dzeju.
1988–90: Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītāja.
1939–44: mācījusies Rīgas 41. pamatskolā.
1945: mācījusies Ugāles nepilnajā vidusskolā, kur pabeidz 7. klasi, dzīvojot pie radinieces.
1945: mācījusies Rīgas 7. vidusskolā, taču līdzekļu trūkuma dēļ no 8. klases jāizstājas.
Dažus mēnešus nostrādājusi 10. tipogrāfijā.
1946: sākusi darboties literatūras pulciņā Pionieru pilī, kuru tolaik vadīja Valdis Lukss.
1948: beigusi Poligrāfijas 2. arodskolu Rīgā.
1948–49: strādājusi laikrakstā "Pionieris" par literāro līdzstrādnieci.
1952–53: strādājusi laikrakstā "Pionieris" par skolu daļas vadītāju.
1955: neklātienē beigusi Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu.
1955. gada septembris: ar Rakstnieku Savienība rekomendāciju aizbraukusi mācīties uz Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. Klātienē tur mācās pusotru gadu, tad, materiālo apstākļu spiesta, pāriet uz neklātieni.
1958: Rakstnieku Savienības biedre.
1959: piedzimst dēls Klāvs Elsbergs.
1961: mācīdamās klātienē un neklātienē, beigusi Maksima Gorkija Literatūras institūtu Maskavā ar krājumu "Zemes siltums".
1963: Belševica saņēma pārmetumus no Komunistiskās partijas vadītājiem par dzejoļu ciklu "Siržu seifi", kas bija publicēts žurnālā "Karogs".
1969: piedzimst dēls Jānis Elsbergs.
1969: dzejoļu krājums "Gadu gredzeni" izraisa skandālu Padomju Latvijas politiskajā vidē. Asu nepatiku no Komunistikās partijas vadības izraisa Latvijas vēstures tematikai veltīti dzejoļi, sevišķi krājuma noslēguma dzejolis, "Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām", kurā vilktas paralēles starp krustnešu iebrukumu un apspiesto tautu situāciju PSRS.
1971–74: tiek liegtas publicēšanās iespējas.
1972: Čekas kratīšana dzejnieces dzīvoklī.
1973: liecinājusi nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāvā.
1987: pēc dēla, dzejnieka Klāva Elsberga nāves pārtrauc rakstīt dzeju.
1988–90: Latvijas PEN kluba Rīgas nodaļas vadītāja.