Ojārs Vācietis

Ojārs Vācietis (1933–1983) – viens no izcilākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu dzejniekiem. Vairāku dzejoļu krājumu pieaugušajiem un bērniem autors. 60. gados nozīmīgs sasniegums ir dzejoļu krājums "Elpa" (1966, LPSR Valsts prēmija 1967), kurā laikmeta traģiskie notikumi un totalitārisms akcentēti kā cilvēka individuālās izvēles robežsituācijas, aizstāvot humānismu vai arī paliekot vienaldzības, konformisma pozīcijās. 70. un 80. gadu dzejā galvenās tēmas – jaunrade un patērēšana, dabas dāsnums un tā nesaudzīga izmantošana, cilvēcība ekstrēmos apstākļos un necilvēcība šķietami civilizētā vidē, pilsētas surogātvērtības un lauku dabiskums, dzīvības nepārtrauktība un iznīcības draudi. Vācieša dzejā apvienojas kultūras radītais un ģenētiski dabiskais, agrākie laikmeti un mūsdienas, optimisms un skepse, pat pesimisms, bērna tiešums un racionāla pieredze, radot pasaules polifonisku ainu. Sapludinot lirisko un grotesko, patosu un sarkasmu, tuvplānus un filozofiskus vispārinājumus, uzsvērts pasaules pretrunīgums, paradoksalitāte un cilvēka sirdsapziņa kā laikmeta pozitīvo vērtību uzturētāja. 1982. gadā izdotais krājums "Si minors" iekļauts Latvijas kultūras kanonā.