Māris Čaklais

Māris Čaklais (1940–2003) – dzejnieks, esejists, prozaiķis, atdzejotājs, žurnālists un laikraksta “Literatūra un Māksla” (1987–1991), žurnāla “Karogs” (2000–2003) redaktors. 14 dzejoļu krājumu, četru dzejas krājumu bērniem, četru eseju grāmatu, divu literāro pasaku krājumu, divu memuārgrāmatu un trīs biogrāfisku apcerējumu autors. Literāro darbību sācis 20. gs. 60. gados. Dzejā risinātas vēstures un tautas likteņtēmas, atklāts cilvēka esības dramatisms un dzīves jēgas meklējumi, saasināta laika izjūta, prasība pēc ideāla un ētisko principu aizstāvība. Esejās izteiktas pārdomas par literatūru un mākslas pamatjautājumiem, portretēti rakstnieki, veikti ceļojumi pieraksti. Memuāru grāmata “Laiks iegravē sejas” (2000) ir dzejnieka rakstīts dokuments par 20. gadsimta pēdējiem trim gadu desmitiem savas tautas un pasaules kultūrā. Grāmatās “Im Ka. Imants Kalniņs laikā un telpā” (1998), Gaismas kungs jeb sāga par Gunaru Birkertu” (2002) un “Izaicinājums: Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga” (2003) akcentēta problēma par personības un laikmeta savstarpējām attiecībām. Daudzu dziesmu tekstu autors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2000).