Lūcija Garūta
Lūcija Garūta (1902–1977) – komponiste, pianiste, pedagoģe, dzejniece. 1919. gadā iestājusies Latvijas Konservatorijā, kur studējusi kompozīcijas teorijas un klavieru klasē. Pirmos skaņdarbus sacerējusi jau skolas gados. Sevišķa vieta latviešu mūzikas vēsturē ir kantātei Dievs, Tava zeme deg! (teksta autors dzejnieks Andrejs Eglītis), ko Teodora Reitera koris pirmatskaņoja 1944. gadā. Bijusi viena no Latvijā iecienītākajām pavadītājpianistēm, kopā ar viņu muzicējuši gandrīz visi savulaik ievērojamie Latvijas koncertdziedātāji Epizodiski pievērsusies mūzikas publicistikai. Darbošanās mūzikas pedagoģijas jomā rosinājusi pievērsties metodisko mācības līdzekļu izveidei. Bijusi pasniedzēja Tautas konservatorijā (1926-1944), Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā (1945-1947), docente Latvijas Valsts konservatorijā (1940-76). Aktīvi koncertējusi.
Lūcija Garūta kā dzejniece galvenokārt pieminama savu dziesmu tekstu autorības kontekstā, taču atsevišķi dzejoļu publicēti arī vairāko periodiskajos izdevumos. Plašākā un ievērojamākā Garūtas daiļrades daļa ir ap 200 lirisku solodziesmu, t.sk. liela daļa ar pašas tekstiem par dzimtenes, mīlestības un nāves tēmām.
Lūcija Garūta kā dzejniece galvenokārt pieminama savu dziesmu tekstu autorības kontekstā, taču atsevišķi dzejoļu publicēti arī vairāko periodiskajos izdevumos. Plašākā un ievērojamākā Garūtas daiļrades daļa ir ap 200 lirisku solodziesmu, t.sk. liela daļa ar pašas tekstiem par dzimtenes, mīlestības un nāves tēmām.