Kārlis Zariņš

Kārlis Zariņš (1889–1978) – rakstnieks. 13 stāstu krājumu un 9 romānu autors. Līdz 20. gadu vidum prozā dominē 1905. gada revolūcijas un Latvijas Brīvības cīņu tēlojums. Daiļrades sākumā jūtama simbolistu, E. A. Po, F. Dostojevska un citu rakstnieku ietekme. Sadzīves situācijās balstīti, feļetoniski iekrāsoti ir satīriskie romāni "Pelnu viesulis" un "Spīganas purvā". Stāstu krājumā "Starp divām mūžībām" centrā dzīves salauzti cilvēki. Romānos "Dārza māja" un īpaši "Vainīgais" (1940), kurā būtiska nozīme vēstījuma intelektualizācijai, filozofiskā skatījumā risināta morāles problemātika. Romāniem "Kaugurieši", "Kāvu gadi" un "Pēclaikā" raksturīga vēsturiska. precizitāte. Sarakstījis 10 lugas, galvenokārt sadzīves lugas, to darbība atšķirībā no prozas risināta pārsvarā lauku vidē. Sarakstījis aptuveni 200 recenzijas un rakstus par literatūru; rakstīja arī par literatūras formas un daiļrades procesa jautājumiem un recenzēja teātra izrādes. Pēc 2. pasaules kara sarakstīja autobiogrāfisku stāstu "Jāņa Zaļuma dzīves stāsts" (1989) un aforismu un sentenču krājumu "Pārdomas, baložiem maizi drupinot".