Kārlis Ieviņš

Kārlis Ieviņš (1888–1977) – rakstnieks, gleznotājs un vijoļbūvnieks. Dzimis Džūkstē, izglītību pamatos ieguvis pašmācības ceļā. Rakstniecībā debitēja kā dzejnieks: publicētas divas dzejas grāmatas un izlase ("Meklētāja dziesmas", "Latvijas vasara" un "Apskaidrošanās"). 20. gs. 20. gadu otrajā pusē pievērsās prozas rakstniecībai – izdoti vairāki stāstu un noveļu krājumi, vairāki romāni, tapa arī lugas, kas pieredzēja pirmizrādes uz lielajām Latvijas teātru skatuvēm, gan bija iecienītas arī mazpilsētu amatieru vidū, īpaši komēdija "Putras Dauķa precības" (1927). Plašāko popularitāti iemantoja romāns divās daļās "Putras Dauķis" (1929). Kā spilgtākās rakstura un daiļrades iezīmes Jānis Grīns atzīmējis savrupību, ideālismu, romantisko iedabu dzejā un skarbo reālismu, pat naturālismu prozā. 20. gadsimta 30. gados Kārlis Ieviņš dēvēts par tautas rakstnieku. Pēc 1921. gada daudz ceļoja, kā laikraksta "Jaunākās Ziņas" korespondents publicēja aprakstus, apceres, tostarp par skandināvu literatūru. Periodikā, radio, priekšlasījumos u. tml. popularizējis latviešu rakstniecību, mākslu un kultūra zviedru vidē, kā arī informējis latviešu lasītājus par zviedru autoriem, mākslas izstādēm, teātri un citiem notikumiem, nevien Zviedrijā, bet arī Skandināvijā kopumā. Viņa romāni un īsprozas grāmatas pieredzēja atkārtotus izdevumus gan Latvijā, gan trimdā, tostarp arī pirmpublicējumus grāmatās. Kopš 1940. gada dzīvoja Zviedrijā, vairāk pievērsdamies gleznošanai un vijoļbūvniecībai.