Jēkabs Zeibolts

Jēkabs ZEIBOLTS (arī Zeiboltu Jēkabs, 1867- 1924) ir latviešu rakstnieks. Viņš ir dzimis saimnieka ģimenē, mācījies vietējā pagastskolā Bāčos, Smiltenes un Aumeisteru draudzes skolās un J. Cimzes skolotāju seminārā Valkā, ko Zeiboltu Jēkabs nebeidza, bet tomēr  ieguva skolotāja un arī mājskolotāja tiesības. Viņš ir strādājis par skolotāju vairākās Ziemeļvidzemes skolās. Gadsimtu mijā Zeiboltu Jēkabs bija mājskolotājs Vaidavā (Valmieras tuvumā). Šie gadi viņa literārajā darbībā bija visražīgākie. Sākoties soda ekspedīciju darbībai, Zeiboltu Jēkabs 1905. g. beigās devās uz Pēterburgu, pēc tam uz Lietuvu. No 1908. gada rakstnieks dzīvoja savās tēva mājās Iekaros.

Jēkaba Zeibolta pirmā publikācija - stāsts "Zelta Emma" - nāk klajā laikrakstā "Dienas Lapa" (1891), tajā reālistisks tēlojums mijas ar triviāliem paņēmieniem, kas aizgūti no sēnalu literatūras. Labākajā darbu daļā Zeiboltu Jēkabs ir reālists. Viņš ir rakstījis lugas, stāstus, romānus. Lugās "Mājas naids" (1895) un "Trīs soļi uz laimi" (teātrī 1899) konflikta pamatā ir cilvēka morālā degradācija, ko izraisījusi mantas vara. Tās negatīvā loma gan indivīda, gan sabiedrības dzīvē atveidota visā Zeiboltu Jēkaba jaunradē. Mazāk nozīmīgas lugas ir "Jaunais skolotājs" (1896), "Mirdza" (1905) un "Saules stars" (1909). Nozīmīgi stāsti - "Garā diena" (1898), "Godības Skudrājos" (1900), "Zemdabis laimē" (1900). Zeiboltu Jēkaba romāni bija visai jūtams ieguldījums latviešu romāna žanra attīstībā. Pats rakstnieks par romāniem uzskatījis trīs: "Liktenis" (1897), "Rīta salna" (1899), "Ūdens burbuļi" (1900). Romāna žanram pieder arī Zeiboltu Jēkaba darbi "Caurie ziedi" (1913) un "Barons Bunduls" (1916). Zeiboltu Jēkaba literāro darbu pamatā ir paša pieredzētais un vērotais. Romānā "Ūdens burbuļi" tēlotā mazpilsēta atgādina Valmieru. Zeiboltu Jēkabs veiksmīgi atklājis raksturus komiskā skatījumā, īpaši romānā "Barons Bunduls". Komiskas epizodes sastopamas gandrīz visos Zeiboltu Jēkaba darbos.

Elza Knope