Jēkabs Duburs

Jēkabs Duburs (īst. v. Jēkabs Āriņš; 1866–1916) – teātra darbinieks, dramaturgs un tulkotājs. Mācījies Jelgavas reālskolā. Aktieris un režisors Rīgas Latviešu teātrī (1887–1908, 1903–1905 arī direktors), Jaunā Rīgas teātra direktors (1908–1909). 1909. gadā kopā ar Zeltmati nodibinājis Latvju dramatiskos kursus, bijis to vadītājs un pedagogs. Bijis Latviešu operas režisors (1913–1915); Maskavas Latviešu teātra mākslinieciskais vadītājs (1915–1916), žurnāla "Druva" teātra nodaļas vadītājs (1912–1914). Publicējis periodikā literāri kritiskas apceres "Annas Brigaderes Brusubārda un Gundega" un "Raiņa "Indulis un Ārija"" (abas 1912). Sarakstījis lugas "Pie nabadzības sliekšņa" (teātrī 1891), "Ērglis un Šperbers" (grāmatā un teātrī 1892), "Precībās" (grāmatā un teātrī 1894, kopā ar Augustu Deglavu), libretu operai "Spoku stundā" (teātrī 1893), dramatizējis Augusta Deglava stāstu "Vecais pilskungs" (1895, teātrī 1896). Tulkojis vai lokalizējis ap 14 lugu, to vidū Viljama Šekspīra "Ziemas pasaciņa" (1897). Tulkojis Augusta Strindberga darbu "Aktiera māksla" (periodikā 1909). Sastādījis "Latviešu fonētikas ābeci" (1912).