Jānis Ziemeļnieks

Jānis Ziemeļnieks (īstajā vārdā Jānis Krauklis, 1897–1930) – dzejnieks. Rosīgākais daiļrades posms ir 20. gadsimta 20. gadi, kad iznāk četri dzejoļu krājumi “Aizejošais”, "Nezināmai” (abi 1923), “Skūpsts” (1928) un “Naktis” (1929). Jānis Ziemeļnieks pārstāv latviešu dzejas romantisko atzaru, viņa dzejai raksturīgs tiešs, acumirklīgu izjūtu izraisīts pārdzīvojums, liela sirsnība, atklātība un patiesīgums, kas ietērpta vienkāršā, nesamocītā un viegli uztveramā izteiksmē. Ziemeļnieka dzejas tematiskais loks nav plašs: ilgas pēc mīlestības, sāpes, vilšanās un cerība, savas nepiederības apzināšanās reālajai dzīvei. Viņš ir Jāņa Poruka un Kārļa Skalbes tradīcijas turpinātājs. Jānis Ziemeļnieks strādājis preses izdevumos “Jaunākās Ziņas” un “Atpūta” (1925–1930), kur rakstījis recenzijas, publicējis stāstus, humoristiskus dzejoļus.