Gunars Janovskis

Gunars Janovskis (1916–2000) – rakstnieks. Kaut rakstniecībā debitēja 20. gs. 30. beigās, literārajam darbam pievērsās, tieši dzīvodams trimdā, un kļuva par vienu no ražīgākajiem un lasītāju iemīļotākiem autoriem. Dēvēts par vēlīno debitantu. Pirmais grāmatā izdotais romāns "Sōla" (1963) pieredzējis vairākus atkārtotus izdevumus. Darbiem raksturīga koncentrēta izteiksme, poētisks cilvēku un vides tēlojums, smeldzīgi skaudrs mīlestības un dzimtenes tēmu risinājums, skatot arī cilvēku likteņus dramatiskos vēsturiskos un pārmaiņu procesos, tostarp latviešu leģionāru traģismu. Literārajos darbos atklātajai pieredzei, vērojumiem un pārdzīvojumiem ir autobiogrāfiskas iezīmes. Literāro varoņi likteņi risināti Rīgas, īpaši Pārdaugavas, Jēkabpils, kā arī Vācijas un Anglijas vidē un pat ainaviskās zīmējumā. Rakstījis arī īsprozu, feļetonus un dzeju. Latvijā izdoti Kopoti raksti (1997–2003), grāmata "Mans dzīvesstāsts un 33 dzejoļi" (1997). Vairāki darbi dramatizēti un iestudēti Valmieras teātrī un Latvijas Televīzijā, romāns "Pilsēta pie upes" kļuvis par pamatu Viestura Kairiša spēlfilmai (2020).  Nodarbojies arī ar gleznošanu. Darbi tulkoti igauņu, vācu un angļu valodā.