Edvīns Mednis
Edvīns Mednis (1897–1967) bija rakstnieks, žurnālists un karavīrs, kurš sarakstīja lugas, stāstus un romānus.
Pirmā pasaules kara sākumā iestājās kara skolā, bet 17 gadu vecumā jau bija praporščiks. Vēlāk dienēja 4. Vidzemes strēlnieku pulkā, piedalījās Ziemsvētku kaujās un 19 gadu vecumā sasniedza kapteiņa dienesta pakāpi. 1920. gada augustā atgriezās Latvijā un strādāja Latvijas armijas Virspavēlniecības štābā, bet no 1921. gada Kara ministrijas kancelejā. Ilgus gadus darbojās laikraksta "Latvijas Kareivis" redakcijā, un tur 1920. gadā iznāca viņa pirmā publikācija. Kļuva pazīstams arī ar teātra un baleta recenzijām.
Viņa lugas no 1926. gada līdz 1935. gadam tika iestudētas Nacionālajā teātrī un citur. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet 1950. gadā izceļoja uz ASV un dzīvoja Ņujorkā. Par grāmatu "Pulkvedis Briedis" 1935. gadā tika piešķirta Krišjāņa Barona prēmija. 1930. gadā kļuva par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.