Dagnija Dreika

Dagnija Dreika (1951) – dzejniece, prozaiķe, tulkotāja. Pirmā publikācija – dzejolis "Neona gaismā" Liepājas laikrakstā "Komunists" 1967. gadā. Dzejai raksturīga kolorīti iezīmēta konkrēta vide, dabas ainava, estētiska izsmalcinātība, to bagātina pasaules kultūras reminiscences. Krājumā "Brūnās zvaigznes" (1971) ietvertas savdabīgas fantāzijas par skandināvu motīviem. Grāmatā "Mēnessērdzība" (1975) dominē romantiski eksaltēta noskaņa, izmantota rokoko laikmeta atribūtika. Krājumi "Delta" (1982), "Ziedos ieleja" (1986) un "Sniegs un pilnmēness" (1990) lakoniskāki, elēģiski apceroši. Arī proza ir emocionāli piesātināta. Krājuma "Stāsti un sāgas" (1981) 2. daļa ataino vikingu laikmetu; aprakstu krājuma "Dvēseles zeme" (1988) un krājuma "Šaipus vējiem, taipus lietiem" (1989) 2. daļa veltīta Abhāzijai. Tulko no angļu, bulgāru, franču, poļu, serbu un horvātu valodas.