1925. gada 4. decembra vakarā Rīgas pilsētas 1. slimnīcā tika nogādāts 27 gadus vecs vīrietis, kurš pašnāvības nolūkos bija iešāvis sev galvā. Cietušais pie samaņas tā arī nenāca un pēc pāris stundām nomira. 9. decembrī mirušā ķermenis tika nogādāts Anatomikumā, un pie viņa vārda ievesto līķu grāmatā lasāma piezīme “Nr. 438. Lūdza sastādīt skeletu.” Kopš tiem laikiem vīrieša skelets ar lodes caurumu deniņos atradies atsevišķā vitrīnā Anatomijas muzejā un ticis uzskatīts par pirmo brīvprātīgo ķermeņa novēlējumu šim muzejam. Laika gaitā, zūdot vēsturiskajai informācijai, skelets apaudzis ar dažādām leģendām un dzīvojis no sava īpašnieka neatkarīgu dzīvi. Anatomijas muzeja darbinieku no paaudzes paaudzē nodotās leģendas nonākušas arī Zīmējuma teātra radošās komandas ausīs un pārtapušas nāvīgi interesantā izrādē pieaugušajiem. Protams, kā jau ar leģendām mēdz būt, – izrāde ir reālu faktu, absolūtu fantāziju un interpretāciju kokteilis. Bet, kā teicis Marks Tvens, – nekad neļauj patiesībai stāties ceļā labam stāstam! Izrāde tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.