Šajā atklātajā mēģinājumā Jana turpina pētīt balsi kā horeogrāfisku izteiksmes līdzekli. Balss kļūst par viņas ķermeņa paplašinājumu, bet elpa – par saziņas līdzekli ar auditoriju. Kad durvis aizveras un mēs nonākam kopīgā telpā, dalot vienu un to pašu gaisu, elpu un informācijas plūsmu, balss kļūst par veidu, kā piepildīt telpu ar izelpoto gaisu.

“AAA” (pagaidu nosaukums) iedvesmojas no jodelēšanas vokālās prakses – “nepaklausīgas” vokālās tehnikas, kas pretojas mēģinājumiem stabilizēt balsi un tā vietā pieņem tās nestabilitāti.

Izmantojot ekstrēmas vokālās tehnikas un neparedzamus jodelēšanas balss lēcienus, Jana svārstās starp kontroli un tās zaudēšanu gan balsī, gan ķermenī, aicinot skatītājus pieredzēt balsi ne tikai kā skaņu, bet arī tās fiziski sajūtamu klātbūtni.