Tuvošanās mirklis nav acīm saskatāms. 

Mēs klīstam kā apmaldījušies mīlnieki,

Piesardzīgi izliekoties un radikāli paļaujoties

Uz nojausmu, kura spēj apsteigt laiku. 

 Kā gaišreģi mēs paredzam erotisku tikšanos.

Kā pretinde tumsai mūsos snauž nesalaužama vēlēšanās, kas čukst:

Uzsmaidi otram

Atpazīsti sevi citā.

Un ja tevī rodas vēlme… ļaujies tai.

(spēja just ir mūsu spēks)

Izrāde norisinās ciešā saskarsmē starp izpildītāju un skatītājiem. Tā ir izrāde, kas izmaina attiecības cilvēku starpā. Kā apziņu paplašinoša straume, tā izsit mūs no līdzsvara, liekot slīdēt pretī atvērtībai, svētlaimei, tuvībai un jūsmai.

“Placebo dejas” izraisa juteklisku stāvokli, kurā starp nepazīstamiem cilvēkiem var uzplaukt bauda.

“Placebo dejās” mūsu ķermeņi ieņem iekāres satricinātus stāvokļus. Tās maigi dezorganizē uztveri un ierastās formas, ļaujot ķermenim sliekties pretī erotiskai tuvībai. Lai bauda nāk kā glābiņš šajā katastrofu laikmetā.