Ir tāda vieta - starp. Starp pažobelēm, pakšiem, ēnām. Tur, kur nelidos pat sikspārnis, tur, kur ganās Ačgārnis. Tas Ačgārnis, kurš uzrodas palēnām, sākas kā vēlme būt kaut kam vairāk, sākas kā neuzticība sev un citiem, kā sajūta, ka kaut kur kādā ēnainā nostūrī tevi kāds vēro. Tas sākas pamazām, līdz vienā brīdī viss ir kājām gaisā.

Tā ir vieta, kur dabiskais mijas ar tehnoloģisko. Kur nevar saprast, vai kokus klāj miza vai vadu tīkli. Tur savā dzimšanas dienā attopas Zvīņas, kļūstot par sava stāsta varoni. Viņš Ačgārni pamana ne tikai apkārtējos, bet sajūt arī sevī. Savas personīgās stāstnieces pavadīts, viņš pieredz apkārtējo pasauli, meklējot izeju no sajūtas par to, ka kaut kas ir gaužām greizi. Šī nav pasaka par drošsirdīgu bruņinieku, kas izglābj princesi. Šis ir stāsts par ūdens mošķi, kurš meklē ceļu atpakaļ pie sevis.

Koncertizrāde balstīta mūziķa Zvīņas albumā “Dziesmas no sestā stāva”