Kādas ģimenes portrets

*Patina – plāna zaļa, brūna vai zila plēvīte uz vara, misiņa vai bronzas izstrādājumu virsmām, kas veidojas mitruma vai oksidēšanās rezultātā.

Agrs pavasara rīts. Apmācies. Ģimene gatavojas sēsties pie brokastu galda, bet viens no dēliem kavējas. Kā viņš uzdrošinās? Mājas noteikumi ir jāievēro. Nedrīkst kavēties, jāzina, kad runāt, kad labāk paklusēt. Šiem noteikumiem ir jāpakļaujas visai ģimenei, kā arī ikvienam, kurš pārkāpj šīs mājas slieksni.

Virginijas Rimkaites lugā "Patina" centrā ir ģimene, taču viņu vēsā komunikācija atklāj, ka ģimenes attiecībās valda krīze. Lugā centrā – māte, kas rada mītu par skarbo pasauli aiz mājas sienām un pretmetā drošo ilūziju par mājām. Taču drošība šeit nozīmē neierobežotu ģimenes locekļu kontroli. Vecākajam dēlam Henrikam, kuram ir iedzimta sirds kaite, nepiemīt sociālās prasmes, tāpēc mēs vērojam absurdi komiskus viņa centienus veidot attiecības ar sievietēm, kuras māte izraudzījusies kā piemērotas kandidātes, lai kļūtu par viņa sievu un aprūpētāju. Blakus it kā nemanāmi ir jaunākais dēls Alberts, kura klusēšana nepārprotami kaut ko slēpj. Šī ir luga, kurā notiek sacelšanās pret mātes izveidoto kārtību.

Izrādes režisore Egle Švedkauskaitė saka, ka viņu intriģē mātes radītā pasaule, kurā pārējie varoņi pakāpeniski kļūst par ķīlniekiem. "Būdama tikpat nežēlīga pret sevi kā pret citiem, māte sargā pašas radīto mītu par ģimenes labklājību un vērtībām. Sabiedrībā ģimenes attiecības vienmēr bijušas aktuāla tēma – ģimene mainās līdzi laikam, dažādie ģimenes locekļu uzskati izraisa konfliktus starp paaudzēm. Šajā izrādē runāsim par izkropļoto realitāti, kad ģimenes vērtības kļūst par attaisnojumu nežēlībai."