Ziedoņa epifānijas Kārļa Lāča mūzikā, Aijas Andrejevas, Aminatas Grietas Diarras un Aijas Vītoliņas dziedājumā, kā arī Kaspara Znotiņa lasījumā.

Kārlis Lācis: "Gribējās tādu minimālismu un mieru, kad laiks plūst un mūzika nedaudz hipnotizē. Gribējās radīšanas spriedzi un iedvesmas trakumu. Gribējās  atsperties nevis no dzejoļa, bet tikt galā ar garākiem teksta gabaliem saglabājot melodismu un klausītājam uztveramu formu. Gribējās parādīt sievietes balss skaistākās nianses un nokrāsas. Gribējās pašam spēlēt klavieres. Gribējās salikt kopā draugus ar ko kopā radīt un izbaudīt. Un pavisam nedaudz Ziedoņa brīnuma!”

Kaspars Znotiņš: “Liriskie varoņi šajā epifāniju programmā būs kliņģeris un parketa dēlītis. Viņu mūzas, viņu dvīņudraugi - brillītes un lustra. Viņu mājas sērkociņkastīte un gredzena vidus. Viņu kafejnīcas aizaug ar pienenēm un skābenēm. Istabās viņi stāda ievas un uz ielām rabarberu krūmus. Liriskais varonis slinkumā neaizgriež krānu un drīz pa pilsētas ielām skaisti peld ziloņi. Pērkons iet apkārt un vardes lec bedrē. Mūsu varonis uzskrien stāvus gaisā. Bet viņa draudzene tik un tā redz viņam cauri. “O, lustra, piedod man manu mīlestību!”, saka parketa dēlītis. Un lustra nāk pie viņa - ar savu gaismu.”

Elīna Gediņa: “Imants Ziedonis skaidro, ka epifānijas ir mazi impulsi, mazi uzliesmojumi, kuru gaismā daži brīži dzīvē izgaismojas sevišķi spilgti. Kārlis Lācis tos ietērpis mūzikas valodā. “Ziedonis. Lācis. Epifānijas” ir notikums, kur aicinām cilvēkus svinēt ikdienību un saredzēt tajā spilgto un īpašo!”