Horeogrāfe Olga Žitluhina par izrādes ieceri saka: “Cenšos nekad neatskatīties, neskatīties pagātnē, nepārskatīt vecās fotogrāfijas, nekavēties atmiņās, kas ticis paveikts, kas ne, bet gan virzīties uz priekšu, jo visinteresantākais ir vēl tikai priekšā. Sajūta būt kompānijā, kas reiz bija, man ir ļoti svarīga gan dvēselē, gan ķermenī. Būt un radīt kopā ar cilvēkiem, kas tevi redz dzīvē, dejā un kustībā, ir ļoti svarīgi. Vai nu tā ir nostalģija, vai arī virzība uz priekšu. Neatskatoties ilgojos pēc nākotnes.”

Izrāde tapusi Dejas mājas programmas “Sildošā rezidence” ietvaros.