Viltvārdis
KvadrifronsDokumentāra halucinācija vienā cēlienā
Reinis Boters savas bērnības mājas bēniņos atrada noputējušu audio kaseti, kas viņam izraisīja akūtu viltvārža sindromu. Tajā viņš pats, vēl mazs zēns būdams, ierakstījis pašveidotus radio raidījumus ar ģimenes locekļu intervijām, muzikālām pauzēm, pašizgudrotu ierīču reklāmām, dziļdomīgām atziņām, utt. Šī kasete viņu pamudinājusi meklēt sevī to pašu, bet jau zaudēto māksliniecisko brīvību. Brīvību, kas valdījusi pirms kauna, pirms vērtējošiem skatieniem, pirms uztraukuma par pareizu tehniku un augstu māksliniecisko vērtību.
“Viltvārdis” ir izrāde par bērnības atmiņām, pārmantotām halucinācijām, ieaudzinātu kaunu un absurdu egotripu.
Repertuārs
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autors | Reinis Boters |
| Kostīmu māksliniece | Elīna Pērkone |
| Dramaturģijas konsultante | Austra Litauniece |
| Komponists | Kārlis Josts |
| Gaismu mākslinieks | Valters Karlsons |
| Producente | Ance Strazda |
| Tehniskais producents | Valters Karlsons |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Vai "Viltvārdis" ir kaut kas jauns un neredzēts? Nē. Vai tas bija domāts kā kaut kas jauns un neredzēts? Es domāju, ka nē. Vai "Viltvārdis" ir atļaušanās netaisīt "normālu" izrādi? Varbūt, bet tā noteikti ir gana pieradināta, lai to nesauktu par eksperimentālu.
Kas ir viltvārdis? Vai Reinis, kurš vēlas būt tāds, kādu viņu “vēlas” sabiedrība, kādu viņš ir noskatījis svešinieku veiklajos pārkūra un ielu vingrošanas video, ko cenšas atdarināt?