Dienasgrāmata

Rakstniece un uzņēmēja Andra Neiburga sešpadsmit gadus raksta publisku dienasgrāmatu internetā. Viņa dalās pārdomās par pilsētu, kurā dzīvo, par cilvēkiem, ko satiek, par izrādēm, ko redz, par lietām, kas notiek un lietām, kas nenotiek. Viņa raksta par savu veselību, darbu, garastāvokli, bēdām un priekiem. Vārdu sakot, par ikdienu, kas rit tieši tikpat aizraujoši un garlaicīgi, kā mums visiem.

“Es esmu tas, kas paliek pāri” ir izrāde, ko iedvesmojusi rakstniece un viņas dienasgrāmata*. Tas ir stāsts par mazām un lielām pārdomām, tekstu autoriem un viņu lasītājiem, domubiedriem, laikabiedriem un pasauli, kas vienlaikus nepārtraukti mainās un stāv uz vietas. Ko ar to visu iesākt? Neko. Pilsēta turpinās, teksti paliek.

Es negribu dzīvot pēc tā laika, ko skaita kalendārs. Es gribu dzīvot pēc cepeškrāšņu elektroniskajiem pulksteņiem, kuri katrā mājā rāda citādi. /Andra Neiburga, 2004. gada 31. decembrī/

*Izrādes tapšanu iedvesmojusi Ilmāra Šlāpina sastādītā un apgāda "Neputns" izdotā Andras Neiburgas dienasgrāmata divos sējumos “Es esmu tas, kas paliek pāri. Dienasgrāmatas. 2003—2019”.