“Zariņa trauslā balansēšana” ir minimālisma kustību meditācijas prakse, kuras pamatā ir dziļš personisks pārdzīvojums. Tai aicināts pievienoties ikviens garāmgājējs. Vienkāršais uzdevums, mēģinot nobalansēt vienkāršu zariņu uz uz pirksta locītavas, kļūst par rotaļu, kas atklāj negaidītu saikni ar apkārtējo vidi – vai tā būtu publiska telpa, mežs vai melnā kaste.

Šajā trauslajā mijiedarbībā rodas jautājums: kurš līdzsvaro kuru?