Izrāde pēc Johana Volfganga fon Gētes romāna “Jaunā Vertera ciešanas”.

“Pieraugiet tikai, [...] ka neiemīlaties.” („Nehmen Sie sich in acht, [...] daß Sie sich nicht verlieben“).

Gēte uzrakstīja Verteru, kad viņam bija 24 gadi, nelaimīgas mīlestības iespaidā. Toreiz viņš, mīlas sagrauts, mirkli padomāja par pašnāvību un tad transformēja domu savā pirmajā romānā “Jaunā Vertera ciešanas”, kas 1774. gadā atnesa viņam visplašāko popularitāti. Šo grāmatu lasīja visi, arī septiņpadsmitgadīgais Napoleons Bonaparts padarīja to par savu mūža pavadoni it visur.

Gētes Verters ir pats pirmais romantisma un Sturm und Drang virziena vēstnesis pasaules literatūrā, kas lika sabiedrībai no jauna atklāt arī Šekspīru. Verters un daudzi varoņi pēc viņa mēģina projicēt pasaulē savu iekšējo pasauli. Izrāde ir mēģinājums izteikt neizsakāmo, ļauties jūtām, piedzīvot īstu mīlestību un līdz ar to, iespējams, arī postu. Tā patiesi ir: mūsu varoņa pakāpeniska vilšanās realitātē, meklējot tās īstumu, ir neizbēgama. Tur ir tas skaistums.