Psiholoģiska drāma.

Laimes formula ir palikusi neatklāta, bet mīlestības teorija neizstrādāta. Tomēr neko vairāk un vienlaikus neko mazāk par laimi un mīlestību mēs no dzīves negribam, vai ne?

“Efekts” stāsta par diviem jauniešiem, kuri nevar izšķirt, vai viņu mīlestība ir patiesa vai tomēr antidepresantu blakusparādība. Viņi ir daļa no klīniskā pētījuma, bet mīlestība un tās radītās ķermeniskās izmaiņas draud to izjaukt vai arī padarīt par sensāciju, ja pētījuma veicējiem izdotos pierādīt, ka mīlestība ir pētāmo zāļu izraisīta. 

Tas, par ko dzejnieki tūkstošiem gadu ir rakstījuši, var piepildīties… Protams, ar atrunu: ja vien mums ir pareizie medikamenti. Mīlestība, kas rodas pēc pieprasījuma, laime, ko var ieslēgt, kad vien ārsts ir izrakstījis vajadzīgo recepti – vai tā būtu paradīze vai tomēr elle, to var izvēlēties katrs pats. Fināls ir atkarīgs no skatpunkta – kam mēs vēlamies ticēt: mīlestībai, medicīnai vai vēl kādam trešajam, kurš pelna naudu, manipulējot ar cilvēku emocijām?

Garīgā un fiziskā veselība un labklājība ir mūsdienu pārtikušā cilvēka uzmanības centrā. Mēs veltām laiku atpūtai, dodamies pie dabas, cenšamies pārlieku nesatraukties, tomēr tāpat dzīvē pienāk brīdis, kad esam izdeguši vai piespiesti pie zemes un pilnīgi nevarīgi depresijas dēļ. Zāļu ražotāji un neirologi, psihiatri un citi ārsti turpina uzstāt, ka depresiju – stāvokli, kurā cilvēks no dzīves vairs negrib neko, – ierosina smadzenēs esošo ķīmisko vielu nelīdzsvarotība, kuru var “sakārtot”. Mazliet serotonīna, mazliet dopamīna, un visam vajadzētu sastāties atpakaļ savās vietās. Citi brīdina par antidepresantu sekām – atkarību no ķīmiskajām vielām un savu negatīvo izjūtu noliegšanu.