Pašnāvība ir briesmīgākais iznākums. Tā pazudina vienu dzīvi un neatgriezeniski satricina desmitiem citu. Vislielākais risks ar to sastapties ir jauniešiem. Un reizē tas ir risks, par kuru visgrūtāk runāt. Jo kamēr tas nav noticis, tikmēr tā ir tikai tāla, nereāla iespējamība. Bet kad tas ir noticis, tad... ir jau par vēlu. Tieši šī sajūta, ka ir par vēlu, rada lielākās mocības apkārtējiem. Jo varēja taču kaut ko darīt bet tagad jau ir par vēlu. Mēs redzējām dažādas brīdinājuma zīmes - bet tagad jau ir par vēlu. Būtu gribējies pateikt viņam tik daudzas lietas - bet tagad ir noteikti par vēlu...
‍

Teātra izrāde “Vairs nevienu” ir veidota kā iespēja izdarīt to, ko dzīvē nebūtu iespējams - atgriezties mirkli pirms traģiskā notikuma. Sekojot līdzi notikušajam, meklēt brīžus, kurās mēs būtu varējuši kaut ko pateikt. Atpazīt brīdinājuma zīmes, kuras būtu gribējuši pamanīt. Un tam ir nozīme, jo tieši apkārtējie - draugi, klasesbiedri, skolotāji - ir tie, kas var pamanīt, palīdzēt un tātad arī novērst traģisko iznākumu.