Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris
KvadrifronsDokumentāla fikcija.
Teātra kritiķe Līvija Dūmiņa sešpadsmit gadus raksta grāmatu par aktieri Artūru Skrastiņu. Līvija par Artūru uzzina visu: kā Artūrs redz sevi, kā Artūru redz citi, no kā Artūrs baidās, pēc kā Artūrs tiecas. Viņa uzzina, kas Artūram vainas.
Pienāk diena, kad Līvija Artūru izprot labāk, nekā viņš pats.
Līvija Dūmiņa kļūst par labāku Artūru Skrastiņu. Un viņa ir brīnišķīga.
“Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris” ir izdomāts stāsts par nenotikušu atgadījumu, ko iedvesmojuši divi cilvēki un grāmata*. Ir mazliet piemirsies, par ko tieši šī grāmata ir, bet, iespējams, tā ir par neremdināmu apmātību, pārdabisku mīlestību un identitātes neviennozīmīgo dabu. Tu esi tas, kam izvēlies veltīt savu laiku, uzmanību un rūpes. Tu esi tas, par ko tevi uzskata. Tu esi tas, kas gribi būt.
*Izrādes tapšanu iedvesmojusi Līvijas Dūmiņas grāmata “Artūra Skrastiņa Spogulija”, Apgāds Zvaigzne ABC, 2020.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Māksliniece | Kate Krolle |
| Autore | Līvija Pildere |
| Režisori | Klāvs Mellis Rūdolfs Gediņš |
| Dramaturgi | Rūdolfs Gediņš Klāvs Mellis |
| Idejas autori | Klāvs Mellis Rūdolfs Gediņš |
| Komponists | Jānis Šipkēvics |
| Gaismu māksliniece | Nikola Suhareva |
| Grima māksliniece | Ilona Zariņa |
| Mūzikas režisors | Kārlis Tone |
| Producente | Ance Strazda |
| Tehniskais producents | Valters Karlsons |
| Vizuālās koncepcijas autore | Kate Krolle |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Man nedaudz bail, ka šī izrāde iejūsminās un saistīs pārsvarā tos, kuri teātrim pieķērušies padziļināti, jo tādu, šķiet, kopumā nav pārāk daudz.
Pirmizrādes publiku veidoja lielākoties savējie, kuri sapratīs, tālab atsaucība bija visaptveroša un nedalīta. Tomēr, tuvojoties izrādes beigām, stāsts par mākslinieka un kritiķa mūžīgās nedrošības ceļu, pārliecības trūkumu par to, vai darba rezultāts kam lieti der, šķiet, sāka rotēt ap savu asi.
Izrāde Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris ir dzejas drāma par mākslinieka un vērtētāja savstarpējo mijiedarbību
Vienas stundas garumā nav nevienas tukšas minūtes. Ideja ir piepildīta, teātra sapratējus un pazinējus šis vakars rosina uz ilgām un nopietnām pārdomām.
Formāli domājot, izrādi varēja dēvēt – “Viņi nedrīkst nogurt”. Taču tad zustu kāds būtisks, konkrēts atspēriena punkts (intriga) plašākām atziņām, kas izrādei piešķir īpašu noskaņu.
Teātra trupas Kvadrifrons izrāde Artūrs Skrastiņš nedrīkst būt noguris mēģina atminēt mākslas noslēpumu