Gaiši zilais punkts
Istabas TeātrisIestudējums bez vārdiem, bet ar kustības, mūzikas, scenogrāfijas,
gaismas mākslinieciskajiem risinājumiem mēģinās empātiski iejusties
pusaudža emociju pasaulē, apliecinot, ka katram pusaudzim un viņa
izjūtām un emocijām ir vieta uz šīs pasaules.
“Gaiši zilais punkts” ir nosaukums fotogrāfijai, ko 1990. gada 14.
februārī uzņēma NASA kosmosa kuģis Voyager 1, kad tā devās ārā no Saules
sistēmas. Zemeslode šajā attēlā ir mazs gaiši zils punkts.
Kas
ir vienojošs jaunieša emocionālajai pasaule ar Lielo sprādzienu un
procesiem pēc tā? Jaunības maksimālisma posms ir vienlīdz pilnas
ārkārtīgi jaudīgas enerģijas un tikpat dramatiska sabrukuma. Līdzīgi, kā
mūsu galaktikā, kur elementārdaļiņa Higsa bozons var iznīcināt visu,
bet vienlaikus viss no tā sastāv.
Ar jauniešiem runā visi. Skolā skolotāji, mājās vecāki, uz ielas
citi pieaugušie, skolas sargi, veikalu pārdevēji un lielākoties, kāds
viņus māca dzīvot. Taču emocionālo pasauli ikviens no mums izjūt
ķermeniski. Mums trīc kājas no uztraukuma, mēs piesarkstam no dusmām vai
kauna, mēs svīstam, savelkam rokas dūrēs un smaidam.
Programmas "Latvijas skolas soma" notikums.
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Mākslinieks | Adriāns Toms Kulpe |
| Horeogrāfe | Agate Bankava |
| Režisors | Jānis Znotiņš |
| Dramaturgs | Jānis Znotiņš |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Man vairs nav piecpadsmit, taču aizvien un bieži arī mana emocionālā pasaule man var būt mistika. Varbūt neuztvēru tāpēc, ka cenšos šo pasauli izprast un kārtot, bet ko nesaredzēju nedz dredainajā, nedz ragainajā, nedz makaronrokā?
“Istabas teātris” Jāņa Znotiņa režijā iekš Ģertrūdes ielas teātra gada tumšākajā laikā radījis krāsainu kustību izrādi, kas rāda gan niķus, gan trikus, gan vienkāršas skumjas un liek justies normālam. Trīs briesmoņi, trīs emocionāli cilvēkbērni, ļoti daudz bumbiņu un liels emociju diapazons.