Krietnā puiša rituāla nokaušana
Dailes teātrisViņš bija parasts zēns – viņa vecāki nebija ne īpaši labi, ne īpaši slikti. Viņš bija draugs draugiem un ienaidnieks ienaidniekiem, un iemīlējās meitenēs, kuras ne vienmēr bija tā vērtas. Neviens pat nenojauta, kādi galvu reibinoši panākumi viņu sagaida.
SDeniss Kellijs ar savu lugu pārsteidza Londonas kritiķus – tas ir teksts, kas nemitīgi uzdod jautājumus par to, kādi motīvi liek mums dzīties pēc panākumiem un ko esam gatavi upurēt, lai iegūtu to, ko iekārojam.
Galerija
Komanda
Performanti
Vairs nepiedalās
Radošā komanda
| Autors | Deniss Kellijs |
| Režisore | Eimija Milbērna |
| Gaismu mākslinieks | Pīters Smols |
| Scenogrāfe | Sesija Kalfa |
| Tulkotāja | Kintija Rodžersa |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Lugas varoņa krišanu par upuri sabiedrībā valdošajai patērētājfilosofijai un grābšanas kārei režisore asociē gan ar Šekspīra Makbeta un Gētes Fausta pakļaušanos kārdinājumam, gan Donalda Trampa un Vladimira Putina visatļautību un dzīvošanu melu impērijā. Tomēr, skatoties izrādi, tik vērienīgas asociācijas uzplaiksnī gaužām reti.
Kopumā nepretenciozā režija pasvītro mūsdienām raksturīgo individuālismu, atsvešinātību un fragmentēto dzīves kārtību. Kellija dramaturģijas vērtības mudina katru skatītāju pārdomāt motīvus, kas liek dzīties pēc panākumiem, un ko esam gatavi upurēt, lai iegūtu to, ko iekārojam.