Viņa ir jauna sieviete, kura gaida bērnu un kopā ar savu draugu atgriežas viņas vecāku mājā, kur sarunāšanās vienam ar otru gandrīz vairs nenotiek, bet savstarpējās attiecības kļuvušas par rituālistiskiem un paredzamiem žestiem. Šajā ģimenē būt vienam ir nepanesami, bet būt kopā – neizturami.Luga “Vārds” ar savu smago klusumu un aprautajiem, dzejai līdzīgajiem dialogiem atgādina Beketa un Pintera darbus. Juns Fose atzīst, ka dažas līdzības ir „Pinters sacīja, ka viņa lugas nav par komunikācijas trūkumu un nesarunāšanos, bet gan par pārāk intensīvu komunikāciju. Es varētu teikt to pašu – mani cilvēki sarunājas bez vārdiem. Jo viņi jau zina, kas tiks sacīts.”Reinis Suhanovs “Luga ar sāpīgu saturu. Par nespēja nosaukt lietas vārdos, jo vārdā nosaukta lieta sāk eksistēt un ietekmēt mūsu dzīvi. Vārdā nenosaukta, skaļi nepateikta problēma nav problēma. Degoša tēma mūsu ikdienā. Pāri visam - bezgalīgas alkas pēc tuvības, bet ko darīt, ja vide un audzināšana ir tevi novedusi līdz pieskārienu analfabētismam? Gribētos, ka pēc šīs izrādes mēs tiektos apskaut viens otru un sarunāties, sarunāties, sarunāties.”Juns Fose (Jon Fosse, 1959) tiek dēvēts par norvēģu mūsdienu drāmas jauno Ibsenu. Viņš raksta arī romānus, dzeju un esejas, un ir viens no iestudētākajiem dramaturgiem pasaulē, viņa lugas ir tulkotas vairāk nekā četrdesmit valodās. Saņēmis neskaitāmas balvas un apbalvojumus, tostarp Skandināvijas Nacionālā teātra balvu (Scandinavian National Theatre Award, 2002), Mākslas Padomes Norvēģijas Goda balvu (The Arts Council Norway Honorary Prize, 2003) un Zviedrijas Akadēmijas Ziemeļvalstu balvu (Swedish Academy Nordic Prize, 2007), bet 2010. gadā tika apbalvots ar prestižāko teātra balvu pasaulē – Ibsena balvu (Ibsen Award).