Ņikitas Osipova kvarķirņiks.

Aktieris Ņikita Osipovs par savu kvarķirņiku domāja jau pirms pāris gadiem, tad plānos iejaucās pandēmija. Tomēr piespiedu pauze ļāva ne tikai pieņemt lēmumu par tēmu, bet arī pieslīpēt ideju – izvēle krita uz Roberta Roždestvenska sacerējumiem, un radīt maģiju pie klavierēm tika uzaicināts brīnišķīgais estrādes pianists Anatolijs Livča.

Roberts Roždestvenskis (1932–1994), cilvēks ar svētku uzvārdu un ne tik svinīgu likteni, ir viens no spilgtākajiem sešdesmito gadu laikmeta pārstāvjiem, dzejnieks, tulkotājs, daudzu slavenu dziesmu tekstu autors, t. sk. kinofilmām un televīzijas filmām. Viņa līdzautori bija Marks Fradkins, Dāvids Tuhmanovs, Mikaels Tariverdijevs, Aleksandra Pahmutova, Jans Frenkels, Maksims Dunajevskis, Vladimirs Šainskis, Raimonds Pauls, Boriss Mokrousovs, Jevgeņijs Doga, Tihons Hreņņikovs, Jevgeņijs Krilatovs, Aleksandrs Žurbins un citi komponisti (daudzas šo mākslinieku dziesmas ir iekļautas kvarķirņika programmā).

Roždestvenska dzejoļi izceļas ar negaidītām, svaigām un neaizmirstamām atskaņām, īpašu skanīgumu un dedzīgu sirsnību. Viņa varonis vienmēr ir bijis domājošs un jūtošs cilvēks – dziļi nevienaldzīgs cilvēks. Šī patiesā interese par pasauli, radošā drosme un ticība labākajam viņa dzejā joprojām deg spilgti un gaiši.

Roberta Roždestvenska literārā mantojuma nozīmīga daļa ir mīlas lirika, turklāt šim dzejniekam mīlestība ir mūžīga dvēseles kustība, dzīves jēgas un laimes meklējumi, ceļš pie sevis. Ņikitas Osipova kvarķirņiks ir muzikāls un poētisks ceļojums cauri dažādām mīlestības pusēm un izpausmēm: no pavasarīgas iemīlēšanās līdz mūžīgai, visaptverošai sajūtai, no nepiepildītas mīlestības līdz iedvesmojošai mīlestībai, no pagātnē palikušai līdz saglabātai cauri laikam. Aicinām šo ceļu iet kopā ar liriskajiem varoņiem – soli pa solim, no jaunības līdz briedumam, no dziesmas līdz dziesmai, no dzīves līdz dzīvei...