Ričards. Nekā personīga
Latvijas Nacionālais teātrisSkarba drāma
Jūs no rīta pieceļaties. Telefons blakus. Paņemat to. Atverat to. Uzzināt, kam pa nakti esat paticis, kas jūs komentējis. Tad atverat ziņas. Karš. Cenas. Trauksme. Nē, to labāk izslēdzam. Atkal sociālie tīkli. Visi tik smaidīgi, visiem viss labi. Aizdomīgi. Divas pasaules vienā telefonā. Kaut kāds liekulīgs tas telefons. Labāk nelietošu, aizsviedīšu. Pievērsīšos savam partnerim. Jā, viņš ir gultā. Blakus. Vēl guļ. Viņš mani mīl. Viņš katru sekundi domā par mani. Viņa dzīves mērķis ir mana laime. Viņš ir manis papildinājums un tādēļ es viņu mīlu. Tikpat stipri kā sevi. Brīnišķīga lieta tie dzīves partneri. Daudz uzticamāki nekā telefoni. Tik žēl, ka vēl guļ. Jāpaņem telefons. Cits sociālais tīkls. Tur daudz ziņu. Tā parasti nav. Pārsteigums. Atveru. Lasu, un izrādās, ka esmu deģenerāts, kuram šai pasaulē nav vietas. Visi to zina un dziļi sirdī vienmēr ir zinājuši. Visi. Izņemot mani pašu.
Repertuārs
|
18:00 |
Latvijas Nacionālais teātris, Lielā zāle Rīga, Kronvalda bulvāris 2 |
Biļetes |
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Kostīmu māksliniece | Berta Vilipsone |
Režisors | Elmārs Seņkovs |
Dramaturgs | Artūrs Dīcis |
Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
Mūzikas autors | Edgars Mākens |
Scenogrāfs | Reinis Suhanovs |
Video mākslinieks | Toms Zeļģis |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Mēģinot izprast skatītāju–tēlu–aktieru attiecības, nākas apjukt. No vienas puses, skatītājs tikpat labi var būt tiešraides auditorija, no otras puses, teātra skatītājs. Un ik pa laikam šīs lomas mainās tik strauji, ka nav skaidrs, ko mēs kā skatītāji šajā izrādē īsti nozīmējam.
Nacionālais teātris, vēloties piesaistīt skatītāju uzmanību, Elmāra Seņkova jauniestudējumam "Ričards. Nekā personīga" apzināti veido skandāla auru.
Nacionālā teātra iestudējums Ričards. Nekā personīga liek apbrīnot režisora Elmāra Seņkova drosmi riskēt, meklējot arvien jaunus paņēmienus, kā izteikt savu laiku, un nebaidīties palikt nesaprastam
Vardarbība Latvijā ir aktuāla tēma. Mums ir vardarbīgas ģimenes un skolas, vardarbīgi darba kolektīvi un sabiedrība, kas vardarbību nespēj atpazīt un neprot novērst. Par to jādomā, ejot uz jauno Nacionālā teātra iestudējumu — Artūra Dīča Ričards. Nekā personīga teātra mākslinieciskā vadītāja Elmāra Seņkova režijā. Izrāde pārsteidz. Patīkami vai ne — to katram nāksies izlemt pašam.