Kā gabaliņš palienētas publiskās telpas var pārvērsties par perfektu ārthausu? LAUKKU iepazīstina, ar kādām grūtībām, tiešā un pārnestā nozīmē, nākas saskarties telpas veidotājiem, kā arī aicina skatītājus gremdēties darba baudas un pārguruma pieredzē. Darbs ir horeogrāfija, pauzes ir dejas, un cikls turpinās.

Izrāde veidojas kā dialogs starp celtniekiem un māksliniekiem – divām grupām, kuras paradoksālā kārtā atrodas kultūras būvju radīšanas ekosistēmu apakšā. Mūsu mērķis ir pamanīt un norādīt arī uz sociāli ekonomiskajām un migrācijas problēmām, kurās perfektais ārthauss simboliski kļūst par marginalizēto un priviliģēto sabiedrības locekļu kopīgu satikšanās un sapņošanas vietu.

Izrāde ilgst 7 stundas jeb vienu saīsināto darba dienu, iekļaujot dažādās darba procesa fāzes – gatavošanos, strādāšanu, pauzes, izmaiņas, svinības, pusdienas, rezultāta novērtēšanu u.c. Publika var mijiedarboties ar izrādi, gan skatoties, gan iesaistoties sarunās un darbā. Izrādē tiek izmantoti dažādi objekti un instrumenti, kuri LAUKKU aizdoti uz sapņošanas laiku vai arī atrasti Latvijā, Somijā vai citur. Viss, kas tapis izrādes laikā, tiks savākts, aizvests projām un turpinās dzīvot.

Ārthausa izsapņošana ir daļa no mākslinieciskās izpētes procesa, kas, iespējams, reiz pārtaps fiziskā telpā LAUKKU rezidencē Vidzemes ziemeļos (ja pētījums pierādīs, ka sapņu ārthausam ir vajadzīgs fizisks veidols).

Pirmizrāde Helsinkos, Kiasma, festivāla Baltic Take Over ietvaros.