Retrīts
Dailes teātrisPieci draugi un viena iepriekšējā naktī iepazīta rotaslietu veikala pārdevēja satiekas pamestā muižas ēkā, lai kopīgi svinētu jaungadu. Muiža skaisti atjaunota un izveidota kā patvērums tiem, kuriem ikdienas troksnis un kņada ir kļuvusi par skaļu. Draugi sen nav tikušies, kaut kādreiz bija nešķirami. Viņi visi cenšas izskatīties veiksmīgi, kaut dzīve katram metusi savus izaicinājumus. Rakstniece Keita nesen šķīrusies no sava vīra, arhitekts Daniels, karjerā sasniedzis daudz, vēl joprojām interneta portālos meklē mīlestību. Bens iepriekšējā naktī ir iepazinies ar Lauru, un paņēmis viņu līdzi, iepazīstinot viņu kā savu saderināto. Karls ir aktieris, kuri visi zina tikai pēc lomas kādā kafijas reklāmā, toties viņa sieva Rebeka reiz saņēmusi prestižo BAFTA balvu. Tagad viņu abu dzīve grozās tikai ap abu kopīgajiem diviem bērniem. Svinības un kopīgā iedzeršana liek atklāties katra patiesajiem sapņiem, kuri pieaugot tikuši nostumti malā. Un kaut gan visiem ir savi pārdzīvojumi, lielākais atklājums, ka pamestajā muižā patiešām dzīvo spoks.Luga “Jaungada retrīts” (oriģinālā “The Priory”) savus panākumus sākusi 2008. gadā Londonas Karaliskā galma teātrī (Royal Court theatre), bet vēl joprojām liek cilvēkiem smieties uz daudzu pasaules valstu skatuvēm. Luga saņēmusi Lorensa Olivjē balvu, kategorijā labākā jaunā komēdija.
Repertuārs
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Autors | Maikls Vinns |
Kostīmu māksliniece | Natālija Jansone |
Režisors | Gatis Šmits |
Kostīmu mākslinieka asistente | Anete Dzene |
Gaismu mākslinieks | Pīters Smols |
Mūzikas konsultants | Juris Vaivods |
Scenogrāfs | Rūdolfs Bekičs |
Video mākslinieks | Aleksandrs Lobanovs |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Kopumā izrādes intonācija kļūst liriskāka un pat sentimentāla, kas, pieļaujams, ir daļa no apsolītās atjaunošanās iespējas, bet vairāk izskatās kā samierināšanās.
Dailes teātra jaunākā izrāde, kas ir profesionāli labi veidota un saista uzmanību visā tās ilgumā, atstāj tādu "mazliet pietrūka" sajūtu. Tajā ir visai maz Gata Šmita. Izrāde ir kā kvalitatīvs interjera priekšmets: par mākslas darbu to nenosauksi, bet aplūkot – patīkami.
“Retrīts” no jauna pievērš uzmanību sasteigtajam laikmetam, kurā zaudējam saikni ar sevi. Pat ja izrādes iespaidā negribēsies uzreiz radikāli mainīt dzīvi, tad iespēja apsvērt, cik liela ir personiskā autentiskuma vērtība mūsdienās kopumā un katra paša dzīvē individuāli, būs noteikti.