Kostīmizrāde par mūzikas pārdabisko spēju atklāt citādu pasauli.

Kas varētu būt kopīgs ietekmīgākajam cilvēkam pasaulē ar tusnīgu dziedoni, kurš dzied tik spalgi kā sieviete? Baroka laikmetā mīlēja galējības. Mīlēja krāšņumu un ārišķību, kas pastāvēja līdzās nabadzībai un postam. Visskaistākās pilis un greznākās mēbeles, bet kalpotājiem – izkrituši vai sabeigti zobi. “Farinelli un karalis” stāsta par baroka laikmeta sapni – kultūru kā aizbēgšanu no ikdienišķās un raupjās dzīves un operu kā šī laikmeta izgudrojumu. Visskaistākā mūzika, visneiedomājamākie tērpi un balsis, kuras dzied it kā no pašām debesīm.

Spānijas karalis Filips V savā valdīšanas laikā kļuva slavens ar vēlmi neredzēt un nedzirdēt to, kas patiesībā notika ar valsti. Klēras van Kampenas luga “Farinelli” stāsta par brīdi, kad Eiropas ietekmīgākais monarhs ir nonācis uz prāta aptumšošanās robežas – viņā valda greizsirdība, paranoja un depresija. Tikai viņa izmanīgās sievas lēmums, atvest uz galmu slaveno dziedātāju-kastrātu Farinelli, izglābj Filipu no gāšanas. Farinelli īpašā balss, kuru viņš ieguvis tikpat sāpīgi un negribēti kā Filips Spānijas kroni, spēj aizkustināt un iedvest Filipa dvēselē dzīvību, uz laiku paglābjot Spāniju no jauniem mantinieku kariem.

Klēra van Kampena ir komponiste, viņas lugas “Farinelli un karalis” muzikālā partitūra izstrādāta ar Brodvejā un Vestendā apbrīnotu emocionālo daudzveidību. Stāsts par diviem tik pretrunīgiem cilvēkiem – karali, kurš reizē valda un cieš, un dziedātāju, kura balss stāv pāri visiem, bet pats ir sakropļots vīrietis –, izraisa līdzjūtību un smeldzi, bet citreiz skaļus smieklus caur asprātību un humoru pilnu dialogu.