Cilvēki ir pakļauti netveramajai laika plūsmai. Dzīvo un izdara izvēlēs kā māk. Ikdienas steigā dienas paskrien nemanot, un viena pēc otras aizrit jau kārtējā desmitgade. 30, 40, 50, 60... Un līdz ar atmiņām par visu piedzīvoto un sasniegto nāk pārdzīvojums par sapņiem, kurus tā arī nekad neizdevās piepildīt.

Bet kā būtu, ja to visu varētu izmainīt? Ja varētu kaut ko pačukstēt jaunākam sev? Vai tu to izmantotu? Un… Ja jā, ko tu teiktu? Kas izmainītos, ja savas dzīves krustcelēs būtu izvēlējies doties pretējā virzienā? Un vai tu būtu gatavs upurēt visu, lai mēģinātu sākt visu no jauna?