Grimmi
Liepājas teātrisPirms nedaudz vairāk kā divsimt gadiem, 1812. gada decembrī, Jākobs un Vilhelms Grimmi izdeva savu pirmo “Bērnu un ģimenes pasaku” sējumu, kam sekoja otrais – izdots 1815. gadā. Toreiz nevienam no brāļiem pat prātā nenāca, ka viņu apkopotie stāsti un pasakas kļūs par vispopulārākajiem pasaulē, un šo abu sējumu divsimtgade tiks atzīmēta ar dažādām konferencēm un ceremonijām.
“Grimmi” ir režisora Elmāra Seņkova otrā no iecerētās triloģijas izrādēm Liepājas teātrī, kas turpinās jau “Šekspīrā” iesāktos estētikas meklējumus. Tas būs ceļojums uz Grimmu pirmā izdevuma oriģinālajās pasakās, kurās rupji karaļi dāvina savas meitas, netur solījumus un beigās tiek gāzti no troņa vai nonāvēti, mātes un tēvi, kuri pamet savus bērnus, stulbi brāļi un augstprātīgas māsas, kā arī prinči, kuri vienkārši ir īstajā vietā un laikā.
Kad iestājas tumsa, sāk dzīvot pasakas, solot, ka pēc lielām ciešanām, nāks liela laime.
Repertuārs
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Režisora asistents | Matīss Budovskis |
Autors | Brāļi Grimmi |
Kostīmu mākslinieki | Līga Zepa Reinis Suhanovs |
Režisors | Elmārs Seņkovs |
Dramaturgs | Matīss Budovskis |
Gaismu mākslinieks | Mārtiņš Feldmanis |
Mūzikas autors | Edgars Mākens |
Scenogrāfi | Reinis Suhanovs Līga Zepa |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Nav gan skaidrs, kādēļ man kā skatītājam būtu jāsmejas par Viktora Ellera Kailā karaļa mikrofonā spalgā balsī kliegto "Sterben, sterben, sterben" vai somu "Ievas polkas" parodēšanu tikai tādēļ, ka fonētiski tā mūsu ausij skan "dīvaini".
Kuru iemeslu jūs nosauktu, ja Nāve, svārstoties modināt vai tomēr atstāt mūžīgā miegā Sniegbaltīti, jums to vaicātu? Tieši to režisora Elmāra Seņkova distopiskā uzveduma "Grimmi" Teicējs nogurušā balsī jautā, raugoties pāri Kapu orķestra bedrei acīs skatītājiem Liepājas teātra zālē. Stāstīt par absurdu režisors ar savu spēlēties gatavo komandu koprades ceļā izvēlas caur absurdu, atstājot skatītājam solījumu. Solījums ir bērni, kuri izaug caur pasakām.
Žanri sen jau nojukuši, nav no dzīves saudzēti. Kādas traģēdijas, kādas komēdijas? Nomācošajā, nogurdinošajā bezizejā un apjukumā, kas valda pasaulē, Latvijā, citos un manī pašā, režisora Elmāra Seņkova iestudētie Grimmi ir zināms mierinājums: skaties un saproti, ka jumts nebrauc tev, jumts brauc pasaulei, tu vienkārši tajā sēdi iekšā.
Liepājas teātris šajā pavasarī skatītājiem piedāvāja divus ļoti gaidītus lielās formas darbus – Laura Groza iestudējusi Gaja Boltona lugu Vairāk par dzīvi/TEĀTRIS un Elmārs Seņkovs – oriģinālu autordarbu Grimmi. Abus projektus vieno ne tikai paredzami droša gan vietējās publikas, gan teātra «tūristu» interese, bet vēl vairākas ārēji līdzīgas pazīmes.
Liepājas teātrī tapušais režisora Elmāra Seņkova jauniestudējums Grimmi pasaku pasauli rāda kā zemapziņas šausmu kambari, kurā cauri pazīstamajām pasakām spraucas vardarbība un manipulēšana citam ar citu
Izrādē “Grimmi” Liepājas teātrī režisors Elmārs Seņkovs tīši vai netīši, paļaujoties uz aktieru meistarību, atsakās no režisora ambīcijām.