Komanda

Jebkurš detektīvžanra cienītājs teiks – un viņam būs taisnība – ka noziegumam jābūt skaistam. Citādi kāpēc gan vajadzīgs detektīvs, ja ir kriminālhronika? Nacionālā teātra izrāde “Svešinieki vilcienā” ir tieši tāda – noziegumi tajā pasniegti kā māksla un ietērpti krāšņās drānās.

Svešinieki vilcienā ir «tīrs Nastavševs» – sevī gremdējies un savā mākslā pašpietiekams. Dzīve ārpusē, ja arī ir viņu interesējusi, tad sen, Cerību ezera laikā. Tikai… Kāda sagadīšanās. Dzīvi interesē Nastavševs.

Režisors Vladislavs Nastavševs izrādē Svešinieki vilcienā demonstrē personības tumšākās puses, ne tīksminoties, ne nosodot tās, bet runājot par tām, kādas tās ir.

Latvijas teātrī multimākslinieks — jo viņš ir savu izrāžu absolūtais autors — Vladislavs Nastavševs man liekas kā savdabīga franču avangardista Antonēna Arto «reinkarnācija». Nastavševs, man liekas, gluži tāpat kā «nežēlības teātra» definētājs Arto, tic, ka īsts ir tikai tas, kas sāp vai izraisa sāpes, bet patiess — tas, ko bezbailīgi izvelc no dziļumiem un bez žēlastības atklāj pasaulei.