Jāņa Jaunsudrabiņa garstāsts "Vēja ziedi" piedāvā izkāpinātu jauna cilvēka iekšējās pasaules attēlojumu, kas sastopas ar vēl nezināmo. J. Jaunsudrabiņš precīzi raksturo, ar kādu spēku jaunieši izrāda savas jūtas un kā ar tām cīnās. Mēs bieži pretnostatām pagātni, tagadni un nākotni kā kaut ko atšķirīgu, bet šis darbs ir kārtējais pierādījums, ka mainās tikai forma, bet saturs un sāpīgie jautājumi tomēr ir vieni un tie paši.

Laikā, kad tiek šķirtas tik daudzas laulības un bērni dzīvo viena vecāka ģimenēs, vēlamies runāt par nepieciešamību iedziļināties citu cilvēku dzīvēs un pieņemtajos lēmumos. Nav perfekta ģimenes modeļa, bet ir mūsu lēmumi un attieksme pret notiekošo.