Spēles ar Jūliju
Dailes teātrisAugusta Strinberga luga aizsāka naturālisma teātri un vēl joprojām ir erotikas un kaislību piesātināts stāsts par sievišķību un tās nepieradināmo dabu. Toreiz, 19. gadsimta beigās, Strinbergs šokēja Eiropas skatītājus ar drosmi runāt par cilvēka dabas zemiskākajiem instinktiem, kuri modernitātes laikmetā nekur nebija pazuduši. Aiz ārējām deklarācijām par dzimumu līdztiesību slēpās neapzinātas sekas – cilvēka dabas nekontrolējamās dziņas izpaudās nespējā izveidot patiesu tuvību, un arī liekulīga atgriešanās pie patriarhālās sabiedrības žņaugiem nedeva mierinājumu.
Dramaturga un rakstnieka Romāna Dolžanska jaunā versija ar panākumiem debitējusi Vācu teātrī Berlīnē. DAILES iestudējuma pamatā tiek izmantota Dolžanska adaptācija, un tā paver kritisku skatu uz mūsdienu saziņas tehnoloģiju manipulēšanas iespējām ar cilvēka instinktiem.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autors | Augusts Strindbergs |
| Kostīmu māksliniece | Ilze Vītoliņa |
| Režisors | Viesturs Meikšāns |
| Gaismu māksliniece | Māra Vaļikova |
| Mūzikas autore | Bernadete Tarra |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Noskatoties Spēles ar Jūliju un Kalpones atkārtoti, turklāt vairākas reizes katru no tām, radās intuitīva, bet pārliecinoša sajūta par vienojošo abos iestudējumos – determinisms un sacelšanās, spēles ar varu un varas spēles, izlaušanās. Tēmas, kuras, iespējams, režisoru Viesturu Meikšānu nodarbina šajā viņa daiļrades posmā.
Dramaturga Romāna Dolžanska versijā par Augusta Strindberga drāmu Jūlijas jaunkundze iedzīvināts ceturtais tēls, kurš ir notikumu virzītājspēks
Priekšplānā izceļot varas un manipulēšanas līniju, nevis feministisko iztirzājumu un dzimumu vai slāņu dueļus, režisors Viesturs Meikšāns Dailes teātrī piedāvā savu versiju stāstam par Jūlijas jaunkundzi izrādē "Spēles ar Jūliju". Šoreiz skatītājiem iedalītas ne vien aculiecinieku, bet pat līdzdalībnieku lomas stāstā, kur bez Jūlijas, Žana un Kristīnes, uz skatuves ir vēl arī bijušais Jūlijas līgavainis Tomass un tehnoloģiju modrā acs.
“Šī “Jūlijas” versija drīzāk liek domāt par tehnoloģiju ietekmi uz laikmetīgo dzīvi, par “īstuma” problemātiku.”