Latvijas kultūras kanonā līdzās citām Latvijas kultūras vērtībām ietverti ne vien komponistu Raimonda Paula un Imanta Kalniņa darbi, bet arī režisora Eduarda Smiļģa veidotais Dailes teātris, režisora un dramaturga Pētera Pētersona veidotais dzejas teātris un arhitektes Martas Staņas projektētā Dailes teātra ēka.

Kādas vērtības jūs iekļautu pašu sastādītā kultūras kanonā? Tajā būtu vairāk dzejas vai mūzikas? Komponisti vai pianisti? Aktieri vai rakstnieki? Ēkas vai ainavas?

"Dailes Kanons" ir teātra simtgades svinību ietvaros tapis septiņu koncertu cikls, kas vāros vasaras vakaros aicinās skatītājus pulcēties Dailes dārzā, lai brīnišķīgu pianistu atskaņotas klaviermūzikas pavadībā dotos noslēpumainā poēzijas un mākslas pasaulē, kuras centrā mirdzēs galvenā Dailes kanona vērtība - izcilie Dailes teātra aktieri.

Dailes teātra aktieris Juris Bartkevičs un dzejnieks Jānis Rokpelnis ir laikabiedri un domātāji. Pirms pievērsties aktiermeistarībai, Juris Bartkevičs kļuva par diplomētu latviešu valodas un literatūras skolotāju. Pirms izdot pirmo dzejoļu krājumu, Jānis Rokpelnis studēja psiholoģiju un filozofiju. Komponista un pianista Platona Buravicka klavieru improvizāciju pavadījumā ekstravagantais aktieris Juris Bartkevičs aicinās ieskatīties Jāņa Rokpeļņa un viņa alter ego – Kanālmalieša – groteski ironiskajā pasaulē, kurai raksturīgas asprātīgas vārdu spēles un spēja dancināt lasītāja prātu ar trāpīgi izvēlētām metaforām, bet Ieva Segliņa ar kustības palīdzību “iztirzās” kādā Rokpeļņa dzejolī minēto jauno dzejnieču darbus.