Šis projekts tapis, atzīmējot Aleksandra Čaka, kas ir viens no slavenākajiem latviešu dzejniekiem ne tikai Latvijā, bet arī aiz tās robežām, 120 gadu jubileju. Viņa dzeja tulkota 28 valodās, un tieši viņu zināmais čehu literatūrzinātnieks Radegasts Paroleks ir nosaucis par vislielāko latviešu literatūras dāvanu visai pasaulei. Krievu lasītājiem Aleksandra Čaka daiļrade zināma, galvenokārt pateicoties lieliskajiem Vladimira Ņevska tulkojumiem, lai gan arī jauni tulkojumi turpina parādīties, uzturot interesi par šo autoru un neļaujot viņa rindu burvībai izbalēt. Rīgai nav bijis un nebūs uzticamāks apdziedātājs, kam būtu tik bezgala dārgs ne tikai galvaspilsētas skaistums un elegance, bet arī plaisas māju sienās, konfekšu papīriņi uz trotuāra, asfalta piķa smarža, pusnakts lamas aiz loga un citi, varētu šķist, ne tik pievilcīgi vaibsti un mirkļi pilsētas dzīvē.

Muzikāli-poētisks iestudējums "Čaks. Rīga. Sieviete" iecerēts kā radošā atklāsme. Apspēlējot Čaka mīlestību pret Rīgu, par iestudējuma skatuvi vasarā kļūva restorāna "Kaļķu vārti" pagalms, ļaujot iepazīt Čaku ne tikai ar dzejas palīdzību, bet arī dzejniekam raksturīgo pilsētas bohēmisko gaisotni.

Kāds dzejnieks bija ārpus saviem dzejoļiem? Ko mīlēja un vai maz mīlēja? Vai tā ir taisnība, ka viņam paticis gatavot? Balstoties uz dzejnieka vēstulēm, viņa daiļradi, faktiem un minējumiem, teātris piedāvās savu atbilžu versiju uz šiem un citiem jautājumiem par vienu no visklusākajiem un paradoksālākajiem 30. gadu Rīgas bohēmas pārstāvjiem.