Komanda

Kopš 2020. gada rudens, kamēr teātriem nebija iespējams satikt skatītājus, un mākslinieki meklēja iespēju strādāt pēc iespējas drošākos apstākļos, Liepājā tapušas vairākas monoizrādes. Patlaban repertuārā sava izrāde ir gan Andai Albužei (“Maģiskās domāšanas gads”, režisore Beatrise Zaķe), gan Edgaram Pujātam (“Tas arī viss”, režisors Mārtiņš Kalita), gan arī Gatim Malikam un Edgaram Ozoliņam, kuri kopā ar režisoru Dmitriju Petrenko iestudējuši Dankana Makmillana lugu “Every Brilliant Thing”. Liepājas iestudējumu “1 000 000 labu lietu” man izdevās noskatīties Edgara Ozoliņa versijā, par ko arī šī recenzija.

To ir miljons – labu lietu, kuru dēļ ir vērts dzīvot. Šo sarakstu varonis sāka veidot jau bērnībā, kad viņa māte izdarīja pirmo pašnāvības mēģinājumu. Vēlāk šis uzskaitījums bija vajadzīgs arī viņam pašam. Jau kādu laiku gatavā Liepājas teātra monoizrāde “1 000 000 labu lietu” beidzot nonākusi pie skatītājiem.

Liepājas teātrī iestudētās izrādes 1 000 000 labu lietu gaitā visi iesaistītie nonāk tik tuvu cits citam, ka ir grūti novilkt robežu starp lomu un pašu

Ielikt izrādei piecas bumbiņas ir ļoti patīkami. Tā nav tikai atzīme kā skolā. Tā reizē ir atcerēšanās: kā gaidīji savu ciparu, kā pārvarēji kautrību un kurā mirklī par to vairs nedomāji, un pēc tam vispār domāji tikai par to, kas notiek. Tā ir atzīšanās — gribu, lai uz šo izrādi aiziet visi, kas man svarīgi, lai piedzīvo satikšanos ar aktieri, ar tēlu un, kā jau tas ir īstā randiņā, ar sevi neprognozējamā situācijā.