1 000 000 labu lietu
Liepājas teātrisJa Tev ir septiņi gadi un tu uzzini, ka mamma ir nokļuvusi slimnīcā, ko tu vari darīt? Protams – uzskaitīt viņai visas tās labas lietas, kuru dēļ ir vērts dzīvot. Saldējums, ūdens kaujas, palikt ilgāk nomodā un drīkstēt skatīties televizoru – ir tikai dažas no tām. Un tā nu tu turpini rakstīt arī tad, kad sen jau vairs neesi bērns, lai meklētu un atrastu apliecinājumu dzīvei, rodot prieku vismazākajās lietās, kas beigās izrādās tik lielas.
Repertuārs
|
14:00 |
Liepājas teātris, Koncertzālē LIELAIS DZINTARS Liepāja, Radio iela 8 |
Biļetes |
|
14:00 |
Liepājas teātris, Koncertzālē LIELAIS DZINTARS Liepāja, Radio iela 8 |
Biļetes |
|
18:00 |
Liepājas teātris, Koncertzālē LIELAIS DZINTARS Liepāja, Radio iela 8 |
Biļetes |
|
19:00 |
Liepājas teātris, Koncertzālē LIELAIS DZINTARS Liepāja, Radio iela 8 |
Biļetes |
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Autori | Džonija Donaho Dankans Makmillans |
Režisors | Dmitrijs Petrenko |
Gaismu mākslinieks | Dainars Albužis |
Scenogrāfs | Dmitrijs Petrenko |
Tulkotājs | Andris Kuprišs |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Kopš 2020. gada rudens, kamēr teātriem nebija iespējams satikt skatītājus, un mākslinieki meklēja iespēju strādāt pēc iespējas drošākos apstākļos, Liepājā tapušas vairākas monoizrādes. Patlaban repertuārā sava izrāde ir gan Andai Albužei (“Maģiskās domāšanas gads”, režisore Beatrise Zaķe), gan Edgaram Pujātam (“Tas arī viss”, režisors Mārtiņš Kalita), gan arī Gatim Malikam un Edgaram Ozoliņam, kuri kopā ar režisoru Dmitriju Petrenko iestudējuši Dankana Makmillana lugu “Every Brilliant Thing”. Liepājas iestudējumu “1 000 000 labu lietu” man izdevās noskatīties Edgara Ozoliņa versijā, par ko arī šī recenzija.
To ir miljons – labu lietu, kuru dēļ ir vērts dzīvot. Šo sarakstu varonis sāka veidot jau bērnībā, kad viņa māte izdarīja pirmo pašnāvības mēģinājumu. Vēlāk šis uzskaitījums bija vajadzīgs arī viņam pašam. Jau kādu laiku gatavā Liepājas teātra monoizrāde “1 000 000 labu lietu” beidzot nonākusi pie skatītājiem.
Liepājas teātrī iestudētās izrādes 1 000 000 labu lietu gaitā visi iesaistītie nonāk tik tuvu cits citam, ka ir grūti novilkt robežu starp lomu un pašu
Ielikt izrādei piecas bumbiņas ir ļoti patīkami. Tā nav tikai atzīme kā skolā. Tā reizē ir atcerēšanās: kā gaidīji savu ciparu, kā pārvarēji kautrību un kurā mirklī par to vairs nedomāji, un pēc tam vispār domāji tikai par to, kas notiek. Tā ir atzīšanās — gribu, lai uz šo izrādi aiziet visi, kas man svarīgi, lai piedzīvo satikšanos ar aktieri, ar tēlu un, kā jau tas ir īstā randiņā, ar sevi neprognozējamā situācijā.