"Tēbu zeme" ir izrāde, kurā jaunā gaismā ieraugām seno mītu par Edipu.
Ar spēcīgu pašironijas devu dienvidamerikāņu autors Serdžio Blanko ir radījis mākslinieka - dramaturga/ režisora (savu?) Trevora tēlu, kurš ar aizgādniecisku mentora sajūtu dodas atklāt jaunā noziedznieka Martina motivāciju sava tēva slepkavībai. Par šo noziegumu tad arī jātop Trevora izrādei.

"Tēbu zeme" ir izrāde izrādē, kurā skatītājs būs liecinieks kā ģimenes traģēdijai, tā mākslas tapšanas procesam un kopā ar Trevoru mēģinās rast atbildes un patiesību(?)

Vecāku un bērnu attiecības ir sarežģīta mistērija, par kuru galvas lauzīja jau senajā Grieķijā. Arī mākslinieks, veidojot mākslas darbu, piedalās radīšanas procesā un iesaistītie kļūst no viņa emocionāli atkarīgi.

Izrādē spriedzi uztur nemitīgā balansēšana uz realitātes un fantāzijas robežas uzdodot skatītājiem jautājumu - cik daudz dokumentālā mākslā ir dokumentalitātes un cik - mākslinieka izdomas, cik liela ir mākslinieka atbildība mākslas darba radīšanas procesā. Kur ir robeža starp audzināšanu, pamācīšanu un pazemošanu pieaugušo un pusaudžu attiecībās?