Galvenais varonis pēc ilgiem projām būšanas gadiem atgriežas dzimtajā pilsētā, kuru pārņēmušas mušas. Pilsētā, no kuras ceļotāji izvairās kā no mēra, pilsētā, kur ilgus gadus ir valdījis tirāns. Viņš pilsētas iedzīvotājus ir garīgi paverdzinājis tik tālu, ka pilsētnieki ir samierinājušies ar sava valdītāja noziegumiem, pieņēmuši tos kā visas sabiedrības un arī sava dzīvesveida nenovēršamu sastāvdaļu. 

Ž. P. Sartrs savā lugā iestājas pret varas centieniem diktēt cilvēkiem viņu dzīves veidu, pasaules uztveri un morāles kritērijus. Kārlis Krūmiņš veido lugas adaptāciju, kurā saglabājot lugas struktūru, viņš tomēr pamatīgi īsina un arī pārraksta to. "Lugas potenciāls ir brīnišķīgs, tomēr objektīvu iemeslu dēļ šī luga parasti tiek piesaukta filozofijas, ne teātra mākslas kontekstā. Es gribu to mainīt, es gribu atbrīvot lugas potenciālu ar reālu dramaturģisku darbību un virzību, ne imitāciju.", tā Kārlis Krūmiņš. "Es gribu izveidot aizraujošu izrādi, kuras centrā būs konflikts par cilvēka tiesībām būt brīvam, un pienākumu, kas liek cīnīties par to." 

Norises vieta – senais lopu laidars Valmiermuižā.