Skatītājiem tiks sniegta iespēja identificēties ar tā satraucošā laika biedriem, kas par spīti šaubām, sāpēm un neziņai, spēja noticēt Latvijas valsts idejai un pašaizliedzīgi par to cīnīties. Izrādes iestudējumu veido pieci dažādu žanru mākslinieki dažādās Gaismas pils lokācijas vietās, tādējādi ļaujot uz vēsturiski tik nozīmīgo Raiņa darbu lūkoties mūsdienu acīm no atšķirīgiem skatu punktiem. Arī šodien esam ļoti dažādi, mums ir grūti vienoties kopīgiem lieliem mērķiem, taču 1919./1920. gadā viss bija vēl sarežģītāk. Toreiz mūsu tautieši spēja vienoties un sasniegt neiespējamo – "uzjāt stikla kalnā" un iemantot brīvību. Izrādes veidotājus interesē ne tikai izvēlētās poēmas saturs, bet arī to radīšanas, izdošanas un lasīšanas apstākļi, kas paver noteiktu skatu uz Latvijas valsts veidošanos un tās tālāko likteni. Īpaša tēma ir, piemēram, indivīda loma valstiskuma tapšanā. Raiņa dramatiskā poēma "Daugava" piedzīvojusi vairākus iestudējumus, kurus īpašus padarījušas tiem radītās mūzikas partitūras. Arī iestudējums "Stikla kalns. Daugava" nebūs izņēmums. Tajā savus pirmatskaņojumus piedzīvos divas elektroniskās mūzikas kompozīcijas Andra Indāna 1. daļā "Melnā Daugava" un Sabīnes Moores 3. daļā "Pusnakts", Edgara Raginska skaņu partitūras poēmas 4. daļā "Baltā Daugava" un 5. daļā "Sarkanā Daugava", kā arī Jāņa Mediņa 1958. gadā komponētā melodeklamācija poēmas 6. daļā "Saules Daugava". Iestudējums veltīts Latvijas valsts simtgadei un tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latvijai - 100” atbalstu. Izrādes ir paredzētas salīdzinoši nelielam skatītāju skaitam, kuri būs ar mieru plecu pie pleca kopā piedzīvot Daugavu – doties ceļojumā ar kuģi, kāpt stikla kalnā, nodoties šamaniskai meditācijai.