Kādai ģimenei 1974. gads ir izrādījies liktenīgs. Sajūtu teātra izrāde ir interpretācija par šīs ģimenes stāstu . Viņu piedzīvotais, izdzīvotais, slēptais, lasītais un izstāstītais ir ietērpts sajūtās, darbībās un skaņās. Neilgi pēc 1940. gada 9. augusta, kad Latvija “iestājās” draudzīgajā PSRS valstu sastāvā, Latvijas PSR Tautas komisariāts pieņēma likumu par LPSR Galveno Literatūras pārvaldi. Ar šo likuma pieņemšanu tika apturēti visi periodiskie izdevumi, sākās aizliegto grāmatu saraksta sastādīšana un bibliotēku fondu iznīcināšana. Aizliegtās grāmatas dedzināja, skaldīja kā malku, samala makulatūrā. Taču cilvēki aizliegtās grāmatas slēpa. Slēpa tādās vietās, kur nekad neviens neiedomātos tās meklēt – saldētavā sviesta pikucī, citu grāmatu vākos, pieliekamajos kambaros, drēbju kaudzē, raka zemē, slēpa bēniņos. Stāsti un atmiņas, par cilvēkiem, kas slēpa grāmatas, ir bezgala daudz, ir tik daudz salauztu likteņu – vieni tika spīdzināti čekas pagrabos, citi tikuši cauri tikai ar izbīli.

Diplomdarbs režijā, LKA, Teātra māksla.